Izstrādājot
tīmekļvietnes, mobilās lietotnes, tiešsaistes pakalpojumus un citus digitālos
resursus, parasti pastiprināta uzmanība tiek pievērsta ļoti šauram dizaina
aspektam – šo resursu vizuālajai pievilcībai, atstājot novārtā jautājumus, kas
attiecas uz to lietojamību. Tomēr tieši lietojamība nosaka to, cik kvalitatīva
veidosies lietotāju mijiedarbība ar digitālo saturu. Turklāt pieredze liecina,
ka arī lietojams digitāls saturs var būt pievilcīgs.
Digitālā
satura lietojamību nosaka tā piekļūstamības līmenis, kas tiek vērtēts
atbilstoši starptautiskajām vadlīnijām WCAG (Web Content Accessibillity Guidelines). To mērķis ir veicināt tādu digitālo resursu
izveidi, ko bez jebkādiem ierobežojumiem varētu izmantot ikviens lietotājs. Jo
uzskats, ka piekļūstamība ir saistoša tikai cilvēkiem ar dažādām veselības
problēmām – redzes, dzirdes, kustību un garīgajiem traucējumiem, ir maldīgs.
Digitālā satura piekļūstamību mūsdienās ierobežo arī daudzi citi faktori,
piemēram, digitālā pratība un ierīču veiktspēja.
Digitālā
satura piekļūstamības ierobežojumi ir tieši attiecināmi uz atsevišķu lietotāju diskrimināciju
pēc noteiktām pazīmēm. Lai to novērstu, 2018. gada rudenī tika pieņemts Eiropas
Savienības regulējums, kas nosaka, ka no 2020. gada 23. septembra piekļūstamām
ir jābūt visām valsts institūciju tīmekļvietnēm un no 2021.gada 23.jūnija –
mobilajām lietotnēm.
Ievērojot
šī regulējuma prasības, ir izstrādāts arī Latvijas nacionālais standarts LVS EN
301549:2022 L “IKT produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasības”. Ar tā
aktuālo versiju var iepazīties Nacionālās standartizācijas institūcijas “Latvijas standarts” tīmekļvietnes
sadaļā par Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija noteikumiem Nr.445 “Kārtība,
kādā iestāde ievieto informāciju internetā” piemērotajiem standartiem.
Standarts, līdzīgi kā daudzi citi dokumenti, tiek regulāri pilnveidots, tāpēc
vienmēr pievērsiet uzmanību dokumenta numuram, nosaukumam un apstiprināšanas
datumam.
2019.gada
17.aprīlī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes Direktīva (ES)
2019/882 - Eiropas Piekļūstamības akts (European Accessibility Act, EAA) par
produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām. Tiesību akts tiks piemērots no
2025. gada 28. jūnija un attieksies uz noteiktām preču un pakalpojumu grupām,
kā piemēram - datoriem, planšetdatoriem, viedtālruņiem un to operētājsistēmām,
pašapkalpošanās termināļiem (bankomātiem, biļešu automātiem, rindas kārtas
numuriņu automātiem u.c.). Direktīvas prasības būs saistošas arī publiskiem
iepirkumiem, ja tiek iepirktas likuma darbības jomā ietilpstošās preces un pakalpojumi,
t.sk. gaisa, autobusu, dzelzceļa un ūdensceļu pasažieru pārvadājumu
pakalpojumi, patērētāju galiekārtas elektronisko sakaru pakalpojumi (piem.,
rūteri, modemi) un elektronisko sakaru pakalpojumi. Latvijā šobrīd ir
izstrādāts likumprojekts “Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums”, kas vēl
jāpieņem Saeimā.
Šīs
tīmekļvietņu piekļūstamības novērtējuma vadlīnijas ir izstrādātas ar mērķi
nodrošināt tīmekļvietņu atbilstību piekļūstamības prasībām atbilstoši Eiropas
Savienības regulējuma, kā arī iepriekš minētā standarta 9., 10. un 11. punktos
norādītajām prasībām. To pamatā ir metodoloģija, kas ļauj gūt vispārīgu
priekšstatu par tīmekļvietņu piekļūstamību, ņemot vērā WCAG vadlīniju 2.1
versijas AA līmeņa rekomendācijas.
Vadlīnijas
paredzētas tīmekļvietnes izvērtēšanai 11
būtiskākajos piekļūstamības aspektos un novērtējums ir
uzskatāms par atbilstošu Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija noteikumu Nr.445 “Kārtība, kādā iestāde
ievieto informāciju internetā” prasībām, jo tā ietvaros
pastiprināta uzmanība tiek pievērsta četriem piekļūstamības pamatprincipiem.
Tie paredz, ka digitālajam saturam ir jābūt:
Lai
gūtu visaptverošu priekšstatu par tīmekļvietnes piekļūstamību, ir jāveic
pilnvērtīga tās izvērtēšana atbilstoši visām WCAG 2.1 vadlīniju prasībām, kas
paredz automatizēto un lietotāju testu izmantošanu.
·
ALT teksti jeb attēla tekstuālā alternatīva – teksti, kas tiek
iekļauti HTML kodā, lai aprakstītu attēla (fotogrāfijas, ilustrācijas,
grafikas, plakāta u.c.) saturu un mērķi.
·
Aplāde, podraide jeb podkāsts (podcast)
– audio vai video formāta raidījums, kas tiek publicēts ar noteiktu
periodiskumu un ko var lejupielādēt ierīcēs vai klausīties tiešsaistē.
·
Balss ievade – palīgtehnoloģija
lietotāju un digitālā satura mijiedarbības veicināšanai, kas ļauj aizstāt datorpeli ar runu (balss komandas).
·
Ekrāna lasītāji (Jaws, NVDA u.c.) –
neredzīgu un vājredzīgu cilvēku “acis” digitālajā vidē. Tās ir palīgtehnoloģijas jeb programmatūras, kas nolasa rakstīto
tekstu, tostarp izmantotos simbolus, lietotājiem, kuri redzes traucējumu dēļ
neredz ekrāna saturu vai nevar pārvietoties pa to ar datorpeli.
·
Palīgtehnoloģijas (assistive technologies)
– tehnoloģijas, kas palīdz datoram vai mobilajam tālrunim padarīt digitālo
saturu piekļūstamu cilvēkiem ar dažādiem veselības traucējumiem. Populārākie palīgtehnoloģiju veidi ir datorpele,
tastatūra, ekrāna lasītājs un balss ievade.
·
Piekļūstamība (accessibility) – ja digitālās vides
pieejamību (availability) nosaka digitālo tehnoloģiju
pieejamība un darbība (vai lietotājiem ir pieejams dators vai viedtālrunis, vai
šīs ierīces darbojas, vai interneta signāls ir pietiekami spēcīgs, lai varētu
atvērt tīmekļvietni un veikt tajā noteiktas darbības u.tml.), digitālās vides
piekļūstamība nosaka to, cik ērti lietotāji ar šīm tehnoloģijām var piekļūt
digitālajam saturam un mijiedarboties ar to jeb uztvert un saprast šo saturu.
·
SEO (Search Engine Optimization)
atslēgvārdi – mirkļbirkas, kas tiek izmantotas ar
mērķi popularizēt organizācijas tīmekļvietni interneta vidē, palielināt tās
apmeklējumu statistiku, uzlabot tās meklēšanas rezultātus Google, Yandex, Yahoo un citos pasaules
vadošajos interneta meklētājservisos u.tml.
·
“Slēgta” jeb ar parolēm aizsargāta tīmekļvietne – jebkura
tīmekļvietne, kurā ir nepieciešams autorizēties (internetbanka, dažādu
pakalpojumu sniedzēju portāli, e-veikali u.tml.)
·
Spraudnis jeb papildinājums (plugin, adon vai extention) – ir datorprogramma, kas
“sadarbojas” ar citām programmām, papildinot to funkcionalitātes.
Digitālajā
vidē jebkuram elementam ir paredzēta noteikta funkcionalitāte. Lai noteiktu,
vai galvenie tīmekļvietnes elementi pilda tiem paredzētās funkcijas, šīs
vadlīnijas paredz veikt to izvērtēšanu 11
būtiskākajos piekļūstamības aspektos, kas ir īpaši svarīgi
lietotāju un digitālā satura mijiedarbības nodrošināšanai. Starp šiem aspektiem
ir tādi, kas attiecas uz:
Neraugoties
uz to, ka vērtējamie piekļūstamības aspekti ir visnotaļ tehniski, to pārbaudei
tiek izmantoti automatizētie testi, tāpēc šī novērtējuma veikšanai nav
nepieciešamas priekšzināšanas vai īpašas zināšanas un prasmes IT jomā. Tos var
pārbaudīt teju ikviens, kuram ir pieejams dators, viedtālrunis un interneta
pieslēgums.
Tīmekļvietnes
piekļūstamības izvērtēšanai var izmantot dažādus rīkus. Zemāk pievienotajā
tabulā ir apkopota informācija par efektīviem bezmaksas rīkiem, kas piemēroti
dažādu piekļūstamības aspektu pārbaudei populārākajos interneta pārlūkos – Chrome, Firefox, Microsoft Edge un Safari.
Daļa
no šiem rīkiem darbojas interneta pārlūka līmenī, bet daļa – operētājsistēmas (MacOS, Linux vai Windows) līmenī.
Detalizētas instrukcijas par to, kā konkrētie rīki ir izmantojami, iekļautas
katra izvērtēšanai paredzētā aspekta detalizētajā aprakstā.
Pārbaudes
rīks |
Rīka
apraksts |
Pārlūks,
kurā rīku var izmantot |
Accessibility Insights |
Izmanto,
lai pārbaudītu Android un Windows
lietojumprogrammu, kā arī tīmekļvietņu piekļūstamību. Ļauj pārbaudīt tādus
piekļūstamības aspektus kā navigācija ar tabulatoru, virsrakstu iezīmes u.c. |
|
Google
Lighthouse |
Sniedz
lapai vispārīgu piekļūstamības novērtējumu skalā no 0-100, parāda uzlabojumus
konkrētiem piekļūstamības aspektiem |
|
Wave |
Sniedz
vizuālu atgriezenisko saiti par tīmekļvietnes satura pieejamību. |
Pārbaudes
rīks |
Rīka
apraksts |
Pārlūks,
kurā rīku var izmantot |
ALT
Text Tester |
Izmanto
ALT jeb attēla tekstuālās alternatīvas pārbaudei. |
|
Image ALT |
Izmanto
ALT jeb attēla tekstuālās alternatīvas pārbaudei. |
|
Headings Map |
Izmanto
virsrakstu piekļūstamības (loģiskās struktūras un hierarhijas) pārbaudei. |
|
A11y-Outliner |
Izmanto
virsrakstu un tīmekļvietnes pamatstruktūras pārbaudei. |
|
Screen Reader |
Rīks,
kas darbojas kā ekrāna lasītājs. To izmanto formu, lauku nosaukumu un kļūdas
paziņojumu pārbaudei. |
|
MacOS Voice Over |
Operētājsistēmā
MacOS iestrādāts rīks, kas darbojas kā ekrāna
lasītājs. To izmanto formu, lauku nosaukumu un kļūdas paziņojumu pārbaudei. |
Chrome, Firefox, Safari |
Colour Contrast Checker |
Izmanto
krāsu kontrastu piekļūstamības pārbaudei. |
|
WCAG
Contrast Checker |
Izmanto
krāsu kontrastu piekļūstamības pārbaudei. |
Kārtību,
kādā ir jāveic tīmekļvietņu novērtējums atbilstoši piekļūstamības prasībām,
nosaka Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija noteikumu Nr.445 “Kārtība, kādā
iestādes ievieto informāciju internetā” 26.1.1. punkts. Novērtējuma ietvaros ir
jāizvērtē katras izlases kopumā iekļautās jeb pārbaudei izvēlētās tīmekļvietnes
sadaļas atbilstība 11
piekļūstamības aspektiem:
1. Galvenā navigācija
2. Pamatstruktūras pārbaude
3. Tastatūras piekļuve un vizuālais fokuss
4. Formu lauki un kļūdu paziņojumi
5. Attēlu tekstuālā alternatīva
6. Virsraksti
7. Krāsu kontrasti
8. Teksta izmēra tālummaiņa
9. Lapu nosaukumi
10.
Saturs, kas kustas,
mirgo un zibsnī
11. Multimediju (audio, video) satura alternatīvas
Primāri
šī atbilstība ir jānovērtē datorā, taču atsevišķu piekļūstamības aspektu
novērtējumu ieteicams veikt arī viedtālrunī:
Jāpiebilst,
ka labā prakse paredz veikt piekļūstamības novērtējumu vismaz piecām
tīmekļvietnes sadaļām. Turklāt pārbaudēm ir jāizvēlas tādas sadaļas, ko ikdienā
apmeklē salīdzinoši vislielākais lietotāju skaits.
Tīmekļvietnes
atbilstību piekļūstamības principiem var veikt vai nu darba grupās, ko veido
vismaz viens speciālists, kurš ir atbildīgs par informācijas izvietošanu
organizācijas tīmekļvietnē, un vismaz viens speciālists, kurš ir atbildīgs par
tīmekļvietnes tehnisko uzturēšanu, vai arī nosakot atbildīgo personu par
tīmekļvietnes izvērtēšanu, kas pēc nepieciešamības var sazināties ar
tīmekļvietnes uzturētāju (citu iestādi vai atbilstošo ārpakalpojumu).
Novērtējuma
gaitā tiek sagatavots piekļūstamības izvērtēšanas protokols (tā veidlapa
pieejama šo vadlīniju 1. pielikumā), kas apliecina tīmekļvietnes atbilstību vai
neatbilstību WCAG 2.1 vadlīnijās noteiktajiem piekļūstamības principiem.
Veicot
tīmekļvietņu piekļūstamības novērtējumu, rūpīgi sekojiet līdzi šajā nodaļā aprakstīto
piekļūstamības aspektu pārbaudes instrukcijām. Lai jums būtu vieglāk izvērtēt,
vai un cik piekļūstams ir katrs no aspektiem, kas ir jāpārbauda šī novērtējuma
ietvaros, pirms sākt testēšanu, iepazīstieties ar labās prakses piemēriem šo
aspektu piekļūstamības nodrošināšanā.
Veicot
piekļūstamības izvērtējumu, rezultātus digitāli apkopojiet atbilstoši šo
vadlīniju 1.pielikumā iekļautajam protokolam. Šim nolūkam īpaši piemērotas ir
MS Excel formāts, bet var izmantot arī MK Word veidni. Protokols pievienots šo
vadlīniju 1. punktā un rediģējamā formātā VARAM tīmekļvietnē Ms Word un Ms
Excel formātā.
Piekļūstamu
navigāciju raksturo vienkāršība – sākot ar navigācijas elementu nosaukumiem un
beidzot ar to izvietojumu lapas struktūrā. Piemēram to, cik ērti lietojama ir
tīmekļvietne – cik viegli tajā ir orientēties, meklēt informāciju u.tml.,
nosaka tas, cik pārdomāti ir izveidota tās navigācija. Bieži tiek pieņemts, ka
visiem lietotājiem ir datorpeles un ka visi tās arī
lieto. Taču datorpele nav nedz obligāts, nedz arī
pašsaprotams digitālā satura izmantošanas instruments. Piemēram, tā var salūzt.
Ar to nevar dzēst tekstu. Un ir lietotāji, kuri objektīvu iemeslu dēļ to nemaz
nevar izmantot. Starp viņiem ir gan cilvēki ar redzes un kustību traucējumiem
(vieni neredz kursoru, otri nespēj to kontrolēt), gan arī cilvēki, kuriem ir
pārejošas veselības problēmas (īslaicīgi redzes traucējumi, lauzta roka vai
sasists pirksts u.c.). Tāpēc svarīgs priekšnosacījums kvalitatīvas lietotāju un
digitālā satura mijiedarbības veicināšanai ir iespēja piekļūt šim saturam
vairāk nekā vienā veidā – ne vien ar datorpeli, bet
arī dažādām palīgtehnoloģijām.
Labās prakses piemērs. Lapas navigācijā var pārvietoties ar TAB taustiņu, navigācijas elementi ir strukturēti, pārskatāmi (pievienoti līdz 10 elementiem) un valodas izvēlnes apakšnavigācijai var piekļūt ar tastatūras taustiņu “Enter”. Galvenās navigācijas elementu nosaukumi ir saprotami un viegli lasāmi.
Latvijas tīmekļvietnes
sākumlapa ar pārskatāmiem navigācijas elementiem
Ieteikumi navigācijas veidošanā:
·
Pārvietošanās lapā ar tastatūras TAB
taustiņu (neizmantojot datorpeli) Pārbaudiet,
vai, pārvietojoties lapā tikai ar TAB taustiņu, piekļūstat visiem galvenās
navigācijas elementiem un variet atvērt apakšnavigācijas
izvēlnes.
·
Screen reader (Chrome paplašinājums)
1.
Pievienojiet Screen reader
rīku kā interneta pārlūka Chrome paplašinājumu;
2.
Atveriet interneta
pārlūkā lapu, kuru vēlaties pārbaudīt;
3.
Nospiežot TAB
taustiņu, rīks iezīmē navigācijas elementu un nolasa nosaukumu;
4.
Ar ekrāna lasītāju var
pārbaudīt, vai galvenās navigācijas elementi ir nolasāmi, ir aprakstīta apakšnavigāciju izvēlne un norādīts, cik elementu tajā ir
iekļauti.
Piemērs. Rīks “Screen reader” lapā nolasa galvenās navigācijas elementus,
apraksta apakšnavigāciju un norāda elementu skaitu
izvēlnē.
Latvijas tīmekļvietnes
sākumlapa ar navigācijas elementiem
1.
Ierakstiet interneta
pārlūka teksta laukā tīmekļvietnes adresi, kuru vēlaties novērtēt;
2.
Aktivizējiet tastatūras
piekļuves pārbaudes rīku (Accessibility Insights → TAB Stops ON);
3.
Nospiediet datora
tastatūrā TAB taustiņu - tukšs aplis iezīmēs elementu, uz kura ir fokuss.
Virzoties ar TAB taustiņu tālāk, Jums ekrānā tiks iezīmēts pārvietošanās “ceļš”
konkrētajā tīmekļvietnes lapā.
4.
Pārliecinieties, ka:
Piemērs. Pārvietojoties lapā ar TAB taustiņu redzams, ka navigācijas elementu izkārtojums nav secīgs - nevar piekļūt pie nākamā galvenās navigācijas elementa, ja pirms tam neapskata konkrētā elementa apakšnavigācijas izvēlni.
Latvijas tīmekļvietnes
sākumlapas ekrānšāviņš ar rīka Accessibility
Insights pārbaudi
Tīmekļvietnes
navigācijas piekļūstamības pārbaude viedtālrunī operētājsistēmās Android un iOS ir līdzīga. Abos
gadījumos šī pārbaude tiek veikta ar ierīcē iebūvēto ekrāna lasītāju. Atšķiras
tikai izmantojamā rīka nosaukums:
1.
Aktivizējiet
viedtālruņa iestatījumos ekrāna lasīšanas rīku:
o
Ja izmantosiet
pārbaudei viedtālruni ar operētājsistēmu Android,
ierīces ekrāna lasītāja aktivizēšanas shēma ir šāda: Settings
→ Accessibility
→ Screen
Reader → Voice Assistant (pogu var aktivizēt ar dubultklikšķi – pieskaroties tai
ar pirkstu divas reizes pēc kārtas).
o
Ja izmantosiet
pārbaudei viedtālruni ar operētājsistēmu iOS, ierīces
ekrāna lasītāja aktivizēšanas shēma ir šāda: Settings
→ Accessibility
→ Voice
Assistant (pogu var aktivizēt ar dubultklikšķi – pieskaroties tai ar
pirkstu divas reizes pēc kārtas).
2.
Atveriet jebkurā no
ierīcē pieejamajiem interneta pārlūkiem tīmekļvietni, kuru vēlaties pārbaudīt.
3.
Lai pārvietotos pa
viedtālruņa ekrānu uz priekšu līdzīgi kā ar TAB taustiņu pa datora ekrānu,
velciet ar pirkstu pa ierīces ekrānu (swipe) uz labo
pusi. Lai pārvietotos atpakaļ, velciet ar pirkstu pa ierīces ekrānu uz kreiso
pusi. Savukārt, lai aktivizētu kādu no tīmekļvietnes navigācijas elementiem,
izmantojiet dubultklikšķi (pieskarieties konkrētajam elementam ierīces ekrānā
ar pirkstu divas reizes).
4.
Pārliecinieties, ka:
o
jūs varat piekļūt
visiem navigācijas elementiem, bet īpaši – elementiem, kas atrodas
tīmekļvietnes galvenē;
o
jūs varat piekļūt
visiem galvenajiem navigācijas elementiem pakārtotajiem elementiem, kas parasti
tiek atspoguļoti kā iznirstošas izvēlnes (piemēram, lapas sadaļu apakšsadaļas);
o
vizuālais fokuss ir
labi redzams, t.i., katrs navigācijas elements ir izcelts – ierāmēts vai
izgaismots (plašāk par tastatūras vizuālo fokusu lasiet šo vadlīniju 3.
nodaļā).
Lai
visi lietotāji varētu orientēties tīmekļvietnē, pārvietoties pa tās satura
blokiem vienlīdz labi, nozīmīga loma ir pārdomātai šīs vietnes pamatstruktūrai.
Proti, katram elementam, kas veido tīmekļvietnes pamatstruktūru (landmarks),
ir jābūt ne vien piekļūstamam, bet arī jāpilda noteikta funkcija. Tradicionāli
tīmekļvietnes pamatstruktūra tiek veidota no trīs satura blokiem: galvene, galvenais saturs un kājene. Taču var tikt
izmantoti arī citi satura bloki, piemēram, sānu izvēlnes. Kas ir būtiski –
neatkarīgi no tā, cik un kādi satura bloki tiek izmantoti, tiem jābūt redzamiem
jeb nodalītiem gan vizuāli, gan funkcionāli. Tas nozīmē, ka šim dalījumam jābūt
iestrādātam tīmekļvietnes HTML kodā. Ja tīmekļvietnes satura bloki tiek
nodalīti tikai vizuāli, tie nav piekļūstami, jo ir ekrāna lasīšanas ierīcēm
neredzami. Viena no biežāk izplatītākajām kļūdām, kas būtiski ierobežo
tīmekļvietnes pamatstruktūras lietošanu ar dažādām palīgtehnoloģijām,
ir tā, ka atsevišķus tās pamatstruktūras elementus var izmantot tikai ar datorpeli. Piemēram, ja lapas galvenos navigācijas
elementus jeb sadaļas parasti var atvērt gan ar datora tastatūru, gan ar datorpeli, to apakšnavigācijas
elementus jeb apakšsadaļas var atvērt tikai ar datorpeli, kas tās padara nepiekļūstamas lietotājiem, kuri
ierīci ikdienā neizmanto.
Labās prakses piemērs. Lapas pamatstruktūras elementi veidoti strukturēti – “galvenes navigācija”, “galvenais lapas saturs”, “kājenes navigācija” un “sociālā navigācija”.
Sliktās prakses piemērs. Lapā nav atrodami pamatstruktūras elementi un ekrāna lasītājs tos nevar nolasīt.
Latvijas tīmekļvietnes
ekrānšāviņš ar pamatstruktūras elementiem.
Ieteikumi pamatstruktūras veidošanai:
Accessibility Insights
1.
Atveriet tīmekļvietni,
kuru vēlaties pārbaudīt:
2.
Aktivizējiet pārbaudes
rīku Accessibility Insights
(Accessibility Insights → Ad Hoc Tools → Landmarks On). Jūsu datora ekrānā atvērsies logs, kurā būs redzami tīmekļvietnes struktūras elementi. Galvenie tās satura bloki tiks iezīmēti ar raustītu līniju, bet to labajā augšējā stūrī tiks atspoguļots konkrētā
bloka nosaukums;
3.
Pārliecinieties, ka:
4.
Atsevišķi varat
pārliecināties, vai:
<tbody>
(table body), <tr>
(table row)
vai <td>
(table data),
kontaktinformācija ir atspoguļota tabulas formātā, attiecīgi – tā nav
piekļūstama.Daudzi
datoru lietotāji (piem. ar vāju redzi vai kustību traucējumiem), pārvietojoties
tīmekļvietnēs, neizmanto peli, bet citu alternatīvo ierīci. Viens no
populārākajiem veidiem ir tastatūra. Lietotāja saskarnēm tīmekļvietnē jābūt
veidotām tā, lai tās varētu lietot bez peles. Lai pārvietotos pa tīmekļvietni
ar tastatūru, pārsvarā tiek izmantots TAB taustiņš. Ja tīmekļvietne ir
piekļūstama, ar TAB taustiņu iespējams piekļūt pilnīgi visiem tās elementiem –
gan navigācijas elementiem, gan arī tekstam, attēliem, formām, multimediju
vadīklām u.tml. Savukārt, ja tīmekļvietne ir daļēji piekļūstama vai nav
piekļūstama, tās satura izmantošana ar tastatūru var būt ļoti apgrūtinoša.
Lietotāji mēdz izmantot tastatūru, lai veiktu noteiktus uzdevumus tīmekļvietnē,
piemēram, aizpildītu reģistrācijas veidlapu. Piekļūstamu tīmekļvietni veicina
arī tas, ja tajā tiek nodrošināts tastatūras vizuālais fokuss jeb aktīvā elementa
iezīmēšana (izcelšana). Tas būtiski atvieglo lapas navigāciju, jo skaidri
parāda lietotājam, kur tieši tīmekļvietnes lapā viņš atrodas. Tastatūras
lietojamība ir svarīga arī mobilajās ierīcēs. Bieži vien lietotāji ar
ierobežojumiem mobilajās ierīcēs izmanto ārējo tastatūru, jo īpaši, ja šiem
lietotājiem ir sarežģīti izmantot skārienu žestus.
Tīmekļvietnes
saturam jābūt piekļūstamam gan ar datorpeli, gan arī
ar tastatūru un citām palīgtehnoloģijām. Labā prakse
paredz arī to, ka:
Tomēr,
lai lietotāji varētu pilnvērtīgi izmantot tīmekļvietnes saturu ar tastatūru,
gan tās piekļuves, gan arī vizuālā fokusa nodrošināšanā ir jāievēro vairāki
būtiski nosacījumi.
Iespēja
pārvietoties pa tīmekļvietni, tās lapām ar TAB taustiņa palīdzību uz priekšu un
atpakaļ vēl nenozīmē, ka tastatūras piekļuve ir pilnvērtīga:
Tāpat
ir svarīgi paredzēt tā dēvētās noklusētās navigācijas iespējas jeb īsceļus (shortcut):
Labās un sliktās prakses piemērs. Attēlā pa kreisi TAB taustiņa pārvietošanās “ceļš” pa displeju atbilst loģiskai informācijas lasīšanas secībai (no augšas uz leju, no kreisās puses uz labo). Savukārt attēlā pa labi šis “ceļš” neatbilst piekļūstamības prasībām, jo ir neloģisks (haotisks).
Divi ekrānšāviņi blakus. Katram pa virsu ar līnijām un cipariem
attēlots TAB taustiņa pārvietošanās ceļš.
Bieži
vien tastatūras vizuālais fokuss estētisku apsvērumu dēļ tiek veidots teju
nemanāms. Taču labā prakse paredz, ka aktīvajiem tīmekļvietnes lapas elementiem
jābūt labi pamanāmiem jebkurā tīmekļvietnes skatā – arī visos iespējamajos
kontrasta režīmos. Tāpēc piemērotākie risinājumi kvalitatīva vizuālā fokusa
izveidei ir aktīvo lapas elementu izgaismošana vai ierāmēšana, izmantojot šim
nolūkam tādu krāsu, kas kontrastē ar šo elementu pamata krāsu (uzskatāms piemērs
atspoguļots 4. attēlā).
Divi epasta ievades lauka fokusa piemēri viens zem otra.
Augšējam redzams tastatūras fokuss, apakšējam nē.
4. attēls. Tastatūras vizuālā fokusa labās un
sliktās prakses piemērs. Augšējā attēlā tastatūra vizuālais fokuss veidots
pareizi – ierāmējot lapas aktīvo elementu (teksta logs “E-pasts”) ar
kontrastējošu zilas krāsas līniju. Savukārt apakšējā attēlā šī fokusa nav
vispār.
Īpaši
nozīmīga loma labi pamanāmam vizuālajam fokusam ir saišu un formu lapu
izcelšanā. Piemēram, gadījumos, kad saite tiek iestrādāta attēlā, bet šis
attēls nav iezīmēts pietiekami skaidri, lietotājs var nesaprast, ka zem tā
“slēpjas” saite, jo ar TAB taustiņu to aktivizēt nevar. Savukārt, ja formu lapas
ir iezīmētas neskaidri vai nav iezīmētas vispār, lietotājs var nepamanīt, ka
tās ir jāaizpilda, kas viņam var radīt dažādas neērtības. Piemēram, cilvēkiem
ar redzes traucējumiem šādi var tikt liegta iespēja iegādāties to vai citu
preci, jo viņiem nav iespējas aizpildīt visu tās pasūtījuma formu.
Ja
plānojiet veikt tastatūras vizuālā fokusa pārbaudi interneta pārlūkā Chrome vai Firefox, ņemiet vērā, ka
visi aktīvie lapas elementi, izmantojot tās navigācijai tastatūru, tiks
iezīmēti pēc noklusējuma. Savukārt, ja veiksiet tastatūras vizuālā fokusa
pārbaudi interneta pārlūkā Safari, jums tastatūras vizuālais fokuss ir
jāaktivizē manuāli, jo šajā pārlūkā aktīvie lapas elementi pēc noklusējuma
netiek iezīmēti. To var izdarīt pārlūka iestatījumos: Settings
→ Select System Preferences → Keyboard → All controls.
Ja
ikdienā digitālā satura piekļuvei izmantojiet datorpeli,
jums tastatūras piekļuves un vizuālā fokusa pārbaudes veikšanai lieti noderēs
daži praktiski ieteikumi:
1.
Lai sāktu izmantot
lapas navigācijai tastatūru, ieklikšķiniet ar datorpeli
tās adreses joslā un nolieciet datorpeli malā.
2.
Lai pārvietotos pa
lapas elementiem secīgi uz priekšu, nospiediet TAB taustiņu. Savukārt, lai
pārvietotos pretējā virzienā, piemēram, atgrieztos pie iepriekšējā elementa,
izmantojiet taustiņu kombināciju TAB + Shift
(spiediet šos taustiņus vienlaicīgi).
3.
Lai pārvietotos pa
tādiem lapas elementiem kā izvēļņu joslas un nolaižamie saraksti, izmantojiet
tastatūrā iestrādātos bulttaustiņus (←↑↓→).
4.
Lai atlasītu
nolaižamajā sarakstā noteiktu vienumu:
o
pārvietojieties ar TAB
taustiņu uz nolaižamā saraksta logu;
o
izmantojiet
bulttaustiņus, lai pārvietotu tastatūras vizuālo fokusu uz nepieciešamo
vienumu;
o
atlasiet šo vienumu,
nospiežot taustiņu Enter vai Space.
Ja
jūs datorā lietojiet operētājsistēmu Windows, izmantojiet šī piekļūstamības
aspekta pārbaudei rīku Accessibility Insights, kas ļauj izvērtēt tastatūras piekļuves un vizuālā
fokusa atbilstību piekļūstamības principiem interneta pārlūkos Chrome un Microsoft Edge:
1.
Ierakstiet interneta pārlūka
teksta laukā tīmekļvietnes, kuru vēlaties novērtēt, adresi.
2.
Aktivizējiet
tastatūras piekļuves pārbaudes rīku: Accessibility Insights → Ad Hoc Tools → TAB Stops → Show TAB Stops.
3.
Nospiediet datora
tastatūrā vairākas reizes TAB taustiņu. Jums ekrānā tiks iezīmēts TAB taustiņa
pārvietošanās “ceļš” konkrētās tīmekļvietnes lapā.
4.
Pārliecinieties, ka:
o
ar TAB taustiņu var
piekļūt visam tīmekļvietnes saturam;
o
kustība pa
tīmekļvietni ar šo taustiņu ir secīga, proti, konkrētās tīmekļvietnes lapas
satura izkārtojums ir loģisks);
o
vizuālais fokuss ir
labi redzams;
o
darbojas īsceļi, bet īpaši – ESC, kas ļauj aizvērt modālos logus.
Efektīvs
veids, kā salīdzināt labo un slikto praksi tīmekļvietnes pamatstruktūras
veidošanā, ir īpaši šim mērķim izstrādāta platforma, ko veidojusi WACG
vadlīniju autori:
Šajā
gadījumā tastatūras piekļuves un vizuālā fokusa pārbaude ir jāveic interneta
pārlūkā Safari, kas ir noklusētais operētājsistēmas MacOS
interneta pārlūks:
1.
Ierakstiet interneta
pārlūka teksta laukā tīmekļvietnes, kuru vēlaties novērtēt, adresi.
2.
Aktivizējiet
operētājsistēmas iestatījumos pārbaudes veikšanai nepieciešamo rīku:
Safari-Preferences → Advanced (logā, kas atvērsies, izvēlieties ikonu, kas atgādina zobratu). Izvēlnes satura blokā Accessibility ieķeksējiet izvēles rūtiņu (check-box), kuras aprakstā ir teksts “Press Tab to highlight
each item on a web page”.
3.
Nospiediet datora
tastatūrā vairākas reizes TAB taustiņu. Ekrānā tiks secīgi vizualizēts jeb
izcelts katrs tīmekļvietnes navigācijas un satura elements, pa kuru notiks
pārvietošanās ar šo taustiņu.
4.
Pārliecinieties, ka:
o
ar TAB taustiņu var
piekļūt visam tīmekļvietnes saturam;
o
kustība pa
tīmekļvietni ar šo taustiņu ir secīga, proti, konkrētās tīmekļvietnes lapas
satura izkārtojums ir loģisks);
o
vizuālais fokuss ir
labi redzams;
o
darbojas īsceļi, bet īpaši – ESC, kas ļauj aizvērt modālos logus.
Viens
no nozīmīgākajiem tīmekļvietņu uzbūves elementiem, kas nodrošina kvalitatīvu lietotāju
mijiedarbību ar to saturu, ir formas – viens vai vairāki lauki, kuros jāievada
vai jāatzīmē noteikta informācija, ko vienmēr papildina viena poga, kas ir
vērsta uz konkrētu darbību, piemēram: “apstiprināt”, “meklēt”, “pirkt”, “sūtīt”
u.c. Visbiežāk tīmekļvietnē ir sastopamas divas formas: “meklētājs” un “lietotāju autentifikācijas”
rīks. Salīdzināšanai var minēt, ka e-pasta formai ir raksturīgi divi lauki
(lietotājvārds un parole) un poga “pierakstīties” (sign
in). Taču mēdz būt formas, kuru lauku skaits ir
lielāks (piemēram, pasūtījumu noformēšanas formas). Atsevišķos gadījumos
(piemēram, elektroniskajās aptaujas anketās) to skaits var sasniegt pat
vairākus desmitus. Lai formu lauki tiktu aizpildīti pareizi, tiem ir jāpievieno
instrukcijas. Tomēr šo instrukciju esamība neizslēdz kļūdu iespējamību.
Pirmkārt, ne vienmēr ir saprotams, kāda tieši informācija un kurā laukā ir
jāievada. Otrkārt, aizpildot formu laukus, var tikt pieļautas drukas kļūdas
(cilvēciskais faktors). Un, treškārt, kļūdas informācijas lauku aizpildīšanas
brīdī var rasties tīmekļvietnes līmenī (sistēmas kļūdas). Tāpēc lietotāji par
visām kļūdām tiek informēti ar īpašu kļūdas paziņojumu palīdzību, kuriem,
līdzīgi kā formu laukiem, ir jābūt piekļūstamiem. Piemēram, ja lietotājs vēlas pasūtīt
kādu preci, bet pasūtījuma noformēšanas veidlapā pieļauj kļūdu, tieši no tā,
cik kvalitatīvs ir kļūdu paziņojums, ir atkarīgs tas, vai viņš pasūtījumu
noformēs līdz galam.
Ieteikumi piekļūstamu formu lauku veidošanai:
Ieteikumi kļūdas paziņojuma veidošanai:
Kļūdas formu laukos tiek apzīmētas trīs veidos: ar īpašiem teksta paziņojumiem,
ar izsaukuma zīmi un ar kontrastējošu krāsu (parasti – sarkanu). Lai kļūdu
paziņojumus varētu uztvert ikviens lietotājs – arī cilvēki, kuri neatšķir
krāsas, tajos nav ieteicams fokusēties tikai uz vienu no kļūdu apzīmēšanas
veidiem, piemēram, kontrastējošu krāsu. Ir jākombinē vismaz divi elementi
(uzskatāms piemērs, kā veidot kļūdas paziņojumu, atspoguļots piemērā zemāk).
Taču ņemiet vērā, ka šie paziņojumi nav jāveido visām kļūdām. Vienkāršākām
formām (piemēram, meklēšanas laukam) tie nav nepieciešami. Ja kļūdu izraisījis
cilvēciskais faktors, kļūdas paziņojumā tiek norādīts, kurā laukā un kāda veida
kļūda ir pieļauta. Savukārt, ja kļūda ir radusies sistēmā, šajā paziņojumā tiek
norādīts, ka konkrētā darbība (piemēram reģistrēšanās noteikta pakalpojuma
saņemšanai vai pirkuma noformēšana e-veikalā) nav izdevusies. Turklāt ir
svarīgi paredzēt iespēju izlasīt šos paziņojumus gan fiziski (ar acīm), gan ar
ekrāna lasīšanas ierīcēm, tāpēc: Veidojiet šos paziņojumus īsus un
koncentrētus. Iekļaujiet šajos paziņojumos precīzus norādījumus par to, kuros
laukos un kādas tieši kļūdas ir fiksētas, kā arī – kā šīs kļūdas novērst.
Piemēram, ja nepareizi ir ievadīts datums, laiks vai adrese, kļūdas paziņojumā
jābūt norādītam pareizajam šīs informācijas ievades formātam. Veidojiet kļūdu
paziņojumu instrukcijas vienkāršās un viegli uztveramas. Izvietojiet kļūdas
paziņojumu pirms formas, uz kuru tas attiecas, nevis aiz tās.
Piemērs. Kļūdas paziņojuma izveides labās un sliktās prakses piemērs. Augšējā attēlā kļūdas paziņojums ir iezīmēts, turklāt vairāk nekā vienā veidā. Turklāt zem kļūdas lauka ir izskaidrota kļūda. Savukārt apakšējā attēlā kļūdas paziņojums ir iezīmēts tikai vienā veidā, turklāt kļūda nav izskaidrota.
2 paroles ievades
lauku un kļūdu paziņojumu piemēri viens zem otra. Augšējā piemērā kļūdas
paziņojumam ir paskaidrojuma teksts un ikona, apakšējā - nav.
Gadījumos,
kad tīmekļvietnes formās tiek fiksētas kļūdas, ir svarīgi, lai viss to laukos
ievadītais saturs, izņemot sensitīvos datus
(piemēram, kredītkaršu numurus), nepazūd arī pēc lapas atjaunināšanas, lai
lietotājiem nav jātērē laiks atkārtotai informācijas ievadei.
Labās prakses piemērs (pārbaudīts ar ekrāna lasītāju). Ekrāna lasītājs nolasa formas lauku nosaukumus, pasaka, kuri ir obligāti aizpildāmi. Ja lauki nav aizpildīti pareizi, lasītājs nolasa kļūdas paziņojumu.
Saziņas formas lauka
piemērs ar kļūdas paziņojumu par nepareizas informācijas norādi
Sliktās prakses piemērs (pārbaudīts ar ekrāna lasītāju).
Šajā gadījumā formas lauks obligāti pieprasa norādīt e-pastu vai lietotājvārdu un paroli (obligāti aizpildāmais lauks atzīmēts ar *), bet ekrāna lasītājs šo nenolasa.
Lietotājvārda un
paroles ievades lauku piemērs. Abi lauki jāievada obligāti
Tāpat
ekrāna lasītājs nenolasa kļūdas paziņojumu – “Nepareizs lietotājvārds vai
parole”.
Kļūdas paziņojums,
kuru ekrāna lasītājs nenolasa - nepareizs lietotājvārds vai parole
Formu,
lauku nosaukumu un kļūdu paziņojumu pārbaudei atbilstoši piekļūstamības
principiem, tiek izmantotas ekrāna lasīšanas ierīces. Piemēram, Google Chrome “Screen Reader”, McOS – “Voice Over”, Windows - NVD. Tā kā
formu un lauku nosaukumi datorā un viedtālrunī tiek atspoguļoti līdzīgi, bet
navigācija, kas ir būtisks priekšnosacījums, lai piekļūtu formām, tiek
atspoguļota atšķirīgi, to testēšana ir jāveic gan datorā, gan viedtālrunī.
Formu lapu un kļūdu paziņojumu pārbaude interneta pārlūkā Chrome
Chrome rīks “Screen
Reader”
1. Pievienojiet Screen reader
rīku kā interneta pārlūka Chrome paplašinājumu.
Līdzko tas būs izdarīts, ekrāna lasītājs ieslēgsies automātiski.
2. Atveriet interneta pārlūkā lapu, kuru vēlaties
pārbaudīt;
3. Atrodiet tajā visas formas.
4. Pārliecinieties, ka:
• visam lapas saturam, tostarp formu laukiem (arī visiem nolaižamo sarakstu
vienumiem), var piekļūt ar tastatūru un ekrāna lasītāju. Ekrāna lasītājs
atskaņos informāciju par to, kurā vietā tīmekļvietnē tieši jūs atrodaties
(piemēram, navigācijas joslā), cik apakšsadaļas ir
konkrētajai sadaļai, kā arī secīgi nolasīs formas lauku, kuri konkrētajā brīdī
būs fokusā, nosaukumus; • katram formas laukam ir nosaukums, turklāt tas ir
viegli uztverams un saprotams; • izvēlnēs ir iespēja brīvi pārvietoties uz
augšu un uz leju, izmantojot tastatūrā iestrādātos bulttaustiņus (←↑↓→);
5. Izvēlieties vienu no formām un aizpildiet to
ar tastatūru, pieļaujot kādā no laukiem kļūdas.
6. Pārliecinieties, ka:
• formā (virs tās un/vai pie konkrētā formas lauka) parādās kļūdas paziņojums;
ar tastatūru un ekrāna lasītāju var piekļūt kļūdas paziņojumam, turklāt ekrāna
lasītājs to nolasa pietiekami kvalitatīvi – tā, lai lietotājam, neredzot šo
paziņojumu, ir skaidrs, kur un kādas tieši kļūdas ir pieļautas un kā tās
izlabot; • pēc lapas atjaunošanas formas laukos saglabājas visa korekti ievadītā
informācija, izņemot sensitīvos datus.
Formu lauku un kļūdu paziņojumu pārbaude interneta pārlūkā
Safari
Ja
interneta pārlūkā Chrome formu lapu un kļūdu
paziņojumu pārbaude tiek veikta ar īpašu rīku, interneta pārlūkā Safari šī
piekļūstamības aspekta izvērtēšana tiek veikta ar operētājsistēmā MacOS iebūvēto ekrāna lasītāju:
1.
Atveriet tīmekļvietni
vai tās sadaļu, ko vēlaties pārbaudīt.
2.
Atrodiet tajā visas
formas.
3.
Aktivizējiet ierīces
iestatījumos ekrāna lasītāju: Settings → System Preferences → Accessibility → Voice Over.
4.
Pārliecinieties, ka:
o
Visam lapas saturam,
tostarp formu laukiem (arī visiem nolaižamo sarakstu vienumiem), var piekļūt ar
tastatūru un ekrāna lasītāju. Ekrāna lasītājs atskaņos informāciju par to, kurā
vietā tīmekļvietnē tieši jūs atrodaties (piemēram, navigācijas joslā), cik apakšsadaļas ir konkrētajai sadaļai, kā arī secīgi nolasīs
formas lauku, kuri konkrētajā brīdī būs fokusā, nosaukumus.
o
Katram formas laukam
ir nosaukums, turklāt tas ir viegli uztverams un saprotams.
o
Izvēlnēs ir iespēja brīvi
pārvietoties uz augšu un uz leju, izmantojot tastatūrā iestrādātos
bulttaustiņus (←↑↓→).
5.
Izvēlieties vienu no
formām un aizpildiet to ar tastatūru, pieļaujot kādā no laukiem kļūdas.
6.
Pārliecinieties, ka:
o
formā (virs tās un/vai
pie konkrētā formas lauka) parādās kļūdas paziņojums;
o
ar tastatūru un ekrāna
lasītāju var piekļūt kļūdas paziņojumam, turklāt ekrāna lasītājs to nolasa
pietiekami kvalitatīvi – tā, lai lietotājam, neredzot šo paziņojumu, ir
skaidrs, kur un kādas tieši kļūdas ir pieļautas un kā tās izlabot;
o
pēc lapas atjaunošanas
formas laukos saglabājas visa korekti ievadītā informācija, izņemot sensitīvos datus.
Digitālajā vidē attēlu piekļūstamību nodrošina attēlu tekstuālā
alternatīva jeb tā dēvētie ALT teksti. ALT teksts ir vizuālā attēla apraksts,
ko, piem., neredzīgajiem lietotājiem nolasa ekrāna lasītājs. ALT tekstu nozīme-
veicināt veiksmīgu lietotāju mijiedarbību ar tīmekļvietnes saturu; uzlabot
organizāciju rezultātus Google meklētājā; sniegt aprakstu, ja attēla failu nav
iespējams apskatīt (piem., lēns internets). Attēlu dizainu ALT teksti nekādi
neietekmē, jo ar neapbruņotu aci nav saskatāmi. Tos “redz” tikai ekrāna
lasīšanas ierīces, kā arī lietotāji, kuri datoros atslēdz attēlu atspoguļošanas
funkciju, lai paātrinātu lejupielādi situācijās, kad ir vājš interneta signāls.
Proti, ALT teksti tiek iekļauti attēla lapas koda iezīmēs. Piemēram, šādi: <img src="pointer_to_image.png" alt="šeit ir
redzama tekstuālā alternatīva">
.
Attēlu
tekstuālās alternatīvas tiek veidotas, ņemot vērā to funkcionalitāti. Kopumā
izšķir trīs veidu attēlus – dekoratīvos,
funkcionālos un statiskos.
Tie
ir vizuāli elementi, kas tiek izmantoti satura noformējumam, taču to nekādi
neietekmē, tāpēc var tikt pieņemts, ka lietotājiem par tiem nav jāzina.
Tipiskākie dekoratīvo attēlu piemēri ir ikonas un bildes, kas tiek izmantotas
uzmanības piesaistīšanai. Šie attēli tiek apzīmēti ar tā dēvēto nulles ALT
tekstu: alt=““.
Piemērs. Lapā norādītas vairākas satura izvēlnes, kurām pievienotas arī vizuālās ikonas. Šajā gadījumā ikonām ir dekoratīva nozīme, jo tās tikai papildina satura tekstuālo noformējumu
Ārzemju iepirkšanās
tīmekļvietnes sākumlapa ar preču kategoriju izvēlni.
Funkcionālie
attēli ir orientēti uz darbību – var pildīt saites funkcijas (uzklikšķinot uz
attēla, atveras noteikta saite) vai raksturot noteiktas darbības (piemēram,
meklēšanas logs, valodu izvēlne, poga sīkdatņu apstiprināšanai), tāpēc to
tekstuālajām alternatīvām nav tieši jāapraksta attēlā redzamais. Pirmajā
gadījumā ALT tekstā ir jānorāda konkrētās saites funkcija, piemēram: “Atvērt
privātuma politiku”, “Lejupielādēt Ministru kabineta noteikumus Nr.18”Kārtība,
kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību”.
Savukārt otrajā gadījumā ALT tekstā ir jānorāda attēla funkcija. Piemēram,
meklēšanas pogai piemērotākā tekstuālā alternatīva būtu “meklēt” vai “sākt
meklēšanu”, nevis “lupa”.
Šajā gadījumā, veidojot tekstuālās alternatīvas saistītajiem attēliem, ir
jāievēro vienots stils:
Statisko
attēlu mērķis ir papildināt tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes saturu –
fotogrāfijas, diagrammas, plakāti, infografikas,
darba sludinājumi, reklāmas banneri u.c. Šajā gadījumā attēlu tekstuālajām
alternatīvām jābūt daudz izsmeļošākām – tām ir jānodod lietotājiem attēla nozīme.
Lai statiskajiem attēliem pievienotie ALT teksti būtu funkcionāli, to izveidē
jāievēro šādas nianses:
Labās prakses piemērs ALT tekstam: “Āboliņu pļavā novietots zils spainis ar sarkanām zemenēm”
Sliktās prakses piemērs ALT tekstam: “Zemenes”
Āboliņu pļavā
novietots zils spainis ar sarkanām zemenēm
ALT
teksti ir viens no piekļūstamības principiem, kuru pārbaudei ieteicams kombinēt
automatizētos un lietotāju testus:
ALT Text Tester
rīks
1.
Pievienojiet ALT Text Tester
kā Chrome paplašinājumu;
2.
Atveriet tīmekļvietnes
lapu vai sadaļu, kuru vēlaties pārbaudīt;
3.
Jūsu datora ekrānā atvērsies
logs, kurā būs uzskaitīti visi tajā publicētie attēli.
4.
Novietojiet datorpeles kursoru uz izvēlētā attēla vai iezīmējiet to ar
tabulatora palīdzību. Datora ekrānā parādīsies teksta logs. Ja attēlam ir
pievienots ALT teksts, tas būs uzreiz nolasāms. Ja ALT teksts nav pievienots,
šajā logā uzrādīsies teksts “ALT Text Missing”.
5.
Pārbaudiet divas
lietas:
Piemērs. Pēc rīka ALT Text Tester aktivizēšanas, tiek uzskaitīti visi attēli lapā. Novietojot peles kursoru uz attēla piemērā, parādās pievienotais ALT teksts.
Skats no tīmekļvietnes
ar ALT tekstu piemēru attēliem
Virsraksti
ir lapas satura “mugurkauls”. Cilvēkam ir grūti uztvert lielu informācijas
apjomu, kas izkārtots vienlaidus. Virsraksti tiek izmantoti, lai izveidotu
loģisku satura struktūru, kā arī sadalītu to tematiskajos blokos, tā uzskatāmi
norādot, kāda informācija tekstā ir primārā (galvenā) un kāda tai ir pakārtota.
veidots tīmekļvietnes satura vadības sistēmā, attiecīgi – tas ir iezīmēts
tīmekļvietnes kodā. Virsrakstu strukturēšana palīdz orientēties tīmekļvietnē
lietotājiem, kuri:
Piekļūstami
virsraksti ir ne vien viegli uztverami satura un noformējuma ziņā, bet arī
nodala dažādus satura elementus un ir izkārtoti loģiskā, jēgpilnā secībā jeb
hierarhijā. Pretējā gadījumā tīmekļvietnes struktūras kods būs nepareizs un tās
mijiedarbība ar lietotājiem būs apgrūtināta vai neiespējama.
Hierarhija
nozīmē, ka virsraksti sakārtoti secībā no vissvarīgākā līdz vismazāk
svarīgajam. “H1” ir vissvarīgākais virsrakstu līmenis, “h6” - vismazāk
svarīgais.
Virsrakstu hierarhijas piemērs.
Labās prakses piemērs. Virsrakstu struktūra lapā veidota loģiskā secībā – hierarhijā.
Latvijas tīmekļvietnes
virsrakstu struktūras pārbaude
Sliktās prakses piemērs. Virsrakstu struktūras līmeņos nav ievērota hierarhija. Piemēram, lapā nav galvenā virsraksta “h1”, pēc virsraksta “h3” seko “h5”.
Ārzemju tīmekļvietnes
ziņu lapas virsrakstu struktūras pārbaude
Virsrakstu
piekļūstamību var pārbaudīt pēc virsrakstu
iezīmēm un to struktūras.
Virsrakstu
iezīmes jeb to, vai teksts, kas vizuāli izskatās pēc virsraksta, patiešām tāds
arī ir, var noteikt ar tādiem rīkiem, kā piem., Wave un Accessibility Insights.
Par virsrakstu iezīmēm uzskatāmi to līmeņu apzīmējumi – “h1”, “h2”, “h3” u.c.
Lai
pārbaudītu virsrakstu iezīmes ar Wave rīku:
1. Ierakstiet interneta pārlūka teksta laukā
tīmekļvietnes adresi, kuru vēlaties novērtēt;
2. Uzklikšķiniet Wave
rīka izvēlnē uz pogas Wave This
Page. Pie visiem virsrakstiem, kas ir iezīmēti
tīmekļvietnes kodā, parādīsies mazas ikonas. Savukārt pie virsrakstiem, kas nav
funkcionāli, šādas ikonas nebūs;
3. Pārbaudiet trīs lietas:
o vai tīmekļvietnes strukturējumā ir uzskaitīti
visi virsraksti;
o vai visi teksti, kas vizuāli atgādina
virsrakstus, tādi arī ir -vai tie ir iekļauti tīmekļvietnes strukturējumā;
o vai tīmekļvietnes strukturējumā nav iekļauts
kāds elements, kas nav virsraksts.
Piemērs. Virsrakstu pārbaude ar Wave rīku.
Virsrakstu pārbaude ar
Wave rīku
Līdzīgi
kā tastatūras piekļuves un vizuālā fokusa pārbaudes gadījumā, arī virsrakstu
iezīmju veidošanas labo un slikto praksi var salīdzināt īpaši šim mērķim
izstrādātajā platformā, ko veidojusi WACG vadlīniju autori:
Virsrakstu
struktūru var pārbaudīt ar rīku HeadingsMap. Par
virsrakstu iezīmju strukturējumu uzskatāma to hierarhija jeb tīmekļvietnes kodā
iezīmētā virsrakstu struktūra.
HeadingsMap
1.
Pievienojiet HeadingsMap kā Chrome (vai Firefox) paplašinājumu;
2.
Ierakstiet interneta
pārlūka teksta laukā tīmekļvietnes adresi, kuru vēlaties pārbaudīt;
3.
Uzklikšķiniet uz HeadingsMap ikonas. Ekrānā tiks atvērts tīmekļvietnes satura
koks;
4.
Pārbaudiet divas
lietas:
· vai šo virsrakstu struktūra ir loģiska (piemēram, vai zem kāda virsraksta kā apakšvirsraksti neparādās virsraksti, kas uz konkrēto tēmu neattiecas);
Arī šajā
gadījumā labo un slikto praksi var salīdzināt WACG vadlīniju autoru izveidotajā
platformā:
Viens no
galvenajiem tīmekļvietnes saskarnes piekļūstamību
raksturojošajiem aspektiem ir krāsu kontrasti jeb vairāk vai mazāk izteiktas
teksta un tā fona krāsas atšķirības, kas palīdz uztvert informāciju. Krāsu
kontrasts ir attiecība starp tekstu (vai grafiku) un fona krāsu. Lai
tīmekļvietnē publicētā informācija būtu piekļūstama, tās noformējumā izmantoto
krāsu kontrastam jābūt optimālam. Tas attiecas ne vien uz teksta noformējumu,
bet arī uz attēlu kompozīcijām, tīmekļvietnes navigācijas elementu dizainu un
citiem vizuāliem elementiem.
Piemēram,
gados vecākiem cilvēkiem parasti zūd krāsu kontrastu jutīgums, kas ir
raksturīga vājredzīgu cilvēku redzes īpatnība. Tas nozīmē, ka šīs lietotāju
grupas labāk uztver informāciju, kuras noformējumā izmantoti augsti krāsu
kontrasti, piemēram, klasiskā melnās un baltās krāsas kombinācija. Tajā pašā
laikā cilvēkiem, kuri sirgst ar disleksiju
(informācijas uztveres traucējumi, kas izpaužas kā grūtības lasīt un uztvert
rakstītu tekstu), augsti krāsu kontrasti informācijas uztveri var būtiski
apgrūtināt dēļ to spilgtuma. Viņi labāk uztver krāsas, kurām ir augsts krāsu
kontrasta koeficients, bet samērīgs krāsu spožuma kontrasts. Piemēram, vidēji
brūnas un melnas krāsas kombināciju. Laba lasāmība tīmekļvietnē ir svarīga arī
lietotājiem, kuri saturu lasa uz maziem ekrāniem, piemēram, viedtālrunī vai viedpulkstenī, sliktā apgaismojumā un zemas kvalitātes
monitoros.
Saskaņā ar
WCAG vadlīniju AA līmeni:
·
Krāsu kontrastam jābūt optimālam;
·
Kontrasta attiecība starp standarta teksta krāsu (mazāk nekā
18pt vai mazāk nekā 14pt treknrakstā) un fona krāsu ir vismaz 4,5:1;
Piemērs. Augšējā attēlā redzams optimāls krāsu kontrasts. Savukārt apakšējā attēlā redzams nepietiekams krāsu kontrasts, jo krāsu toņi ir pārāk līdzīgi. Izmantojot tos teksta un tā fona noformējumam, digitālais saturs kļūs nepiekļūstams noteiktām lietotāju grupām.
Labās prakses piemērs. Krāsu kontrasta attiecība šajā gadījumā ir 11:14. (balti burti uz tumši violeta fona), kas ir atbilstoša gan standarta burtu izmēram, gan lielākam.
Latvijas Republikas Tiesībsarga
mājaslapas sākumlapa, balti burti uz tumši violeta fona, atbilstoša krāsu
kontrasta attiecība
Papildu
ieteikumi:
Krāsu
kontrasta pārbaudei izmanto gan manuālos, gan automātiskos testēšanas rīkus.
Krāsu kontrasta pārbaudi sāk ar automātisko testu, lai konstatētu, vai lapā ir
krāsu kontrasta problēmas.
Automātiskie
testēšanas rīki
Lighthouse (Chrome, Edge; pieejams arī kā Chrome un Firefox paplašinājums):
1. Atveriet Google Chrome
pārlūkā tīmekļa lapu, kuru vēlaties pārbaudīt;
2. Ar peles labo pogu noklikšķiniet uz ekrāna un
izvēlieties “Inspect” (Pārbaudīt);
3. Izvēlieties cilni “Lighthouse”,
atzīmējiet, ko vēlaties analizēt un nospiediet “Analyze
page load”.
Piemērs. Pārbaude ar Lighthouse rīku parāda, ka teksta un fona krāsu attiecība nav atbilstoša, norādot un iezīmējot arī konkrētās krāsu kļūdas.
Tīmekļvietnes skats pēc Ligthouse
rīka aktivizēšanas
Wave rīks ir vairāk piemērots tā dēvēto
“slēgto” jeb ar parolēm aizsargāto tīmekļvietņu testēšanai. Wave
rīka lietošana:
1.
Pievienojiet Wave rīku kā Chrome, Firefox vai Edge paplašinājumu;
Ierakstiet interneta pārlūka teksta laukā tīmekļvietnes adresi, kuru vēlaties
novērtēt;
2.
Uzklikšķiniet uz Wave rīka ikonas interneta pārlūka spraudņu izvēlnē;Ekrāna kreisajā pusē atvērsies logs, kurā būs
atspoguļota informācija par to, cik tieši krāsu kontrastu kļūdas konkrētajā
tīmekļvietnes lapā (nevis visā tīmekļvietnē) ir fiksētas. Savukārt pašā
tīmekļvietnē pie katras no kļūdām parādīsies maza ikona sarkana kvadrāta formā;
3.
Izvēlieties
iepriekšējā punktā minētā loga izvēlnē sadaļu Detaļas (Details).
Arī šeit parādīsies mazas ikonas sarkana kvadrāta formā. To skaits būs vienlīdzīgs
ar lapā reģistrēto kontrastu kļūdu skaitu. Uzklikšķinot uz jebkuras ikonas šajā
logā, tīmekļvietnes lapā tiks iezīmēta ar to saistītā ikona, tā norādot, kurā
tieši vietā tieši atrodas saturs, kuram nav pietiekams kontrasts;
4.
Pārliecinieties, ka:
o
tīmekļvietnē
publicētās satura krāsu kontrasta koeficients ir vismaz 4,5:1;
o
šis krāsu kontrasta
koeficients ir izmantots ne vien dažādu aprakstu, bet arī galvenē un kājenē
atspoguļotās informācijas, ikonu, navigācijas elementu un citas tekstuālas
informācijas noformēšanai.
Piemērs. Krāsu kontrasta pārbaude ar Wave rīku. Kreisajā lapas pusē tiek parādītas konstatētās problēmas, t.sk. krāsu kontrasta.
Tīmekļvietnes skats pēc Wave
rīka aktivizēšanas.
Manuālie
testēšanas rīki
Manuālos pārbaudes
rīkus izmanto sekojošos gadījumos:
Colour Contrast
Checker
1.
Pievienojiet Colour Contrast
Checker kā interneta pārlūka Chrome
paplašinājumu;
2.
Atveriet tīmekļa lapu,
kuru vēlaties pārbaudīt;
3.
Uzklikšķiniet uz Colour contrast checker rīka ikonas interneta pārlūka spraudņu izvēlnē;
4.
Uz atvērtā rīka,
uzspiediet uz fona krāsas ikonas un novietojiet to uz lapas fonu, kuru vēlaties
pārbaudīt;
5.
Uzspiediet uz teksta
krāsas ikonas un novietojiet to uz teksta krāsas, kuru vēlaties pārbaudīt;
6.
Rīks nosaka un parāda
kontrasta attiecību (piemērā Nr. kontrasta attiecība ir 2.66, kas nav
pietiekama);
7.
Kontrasta uzlabošanai
var izmantot rīka funkciju “Lightness” un manuāli
pielāgot atbilstošu kontrasta attiecību (piemēram, šajā gadījumā padarot
tumšāku fona krāsu).
Piemērs. Krāsu kontrasta attiecība 2.66 nav pietiekama ne standarta, ne liela izmēra tekstam (pārbaude veikta ar baltas krāsas burtiem uz raibā fona gaišākās daļas).
Tīmekļvietnes skats pēc rīka Colour Contrast Checker aktivizēšanas
Populārākajos
interneta pārlūkos (Chrome, Firefox,
Microsoft Edge un Safari) teksta izmēru var mainīt
divos veidos:
Salīdzinoši
visbiežāk lietotāji izmanto minētās iespējas, lai varētu izlasīt tekstu
mobilajās ierīcēs. Īpaši aktuāli tas ir cilvēkiem ar redzes traucējumiem un
gados vecākiem cilvēkiem. Pieredze liecina, ka seniori digitālā satura
palielināšanai datoros un dažkārt arī viedierīcēs
nereti izmanto lupu, jo nav informēti par iespējām mainīt teksta izmēru
tiešsaistē.
Tomēr teksta
izmēra un tīmekļvietnes tālummaiņu mēdz praktizēt arī lietotāji bez jelkādiem
redzes traucējumiem. Piemēram, cilvēki, kuri ikdienā daudz strādā ar tekstiem –
žurnālisti, korektori, rakstnieki un citi. Un cilvēki, kuri vēlas samazināt
slodzi acīm, ko rada ilgstoša koncentrēšanās uz maza izmēra tekstiem.
Mainot
teksta izmēru tīmekļvietnē, kuras izstrādē un uzturēšanā nav ievēroti
piekļūstamības principi, tā var kļūt nelietojama, jo tālummaiņas rezultātā
teksts var tikt sakropļots (skatīt zemāk pievienoto attēlu). Bet cilvēkiem ar
redzes traucējumiem tā var būt nelietojama uzreiz, jo viņu datoros liels burtu
izmērs var būt iestatīts interneta pārlūka vai operētājsistēmas līmenī pēc
noklusējuma.
Labā prakse
paredz nodrošināt tīmekļvietnē tādu satura noformējumu, ko vienlīdz labi var
uztvert gan normālā (100%), gan maksimālā (200%) tālummaiņas režīmā. Tas
nozīmē, ka piekļūstams digitālais saturs, pirmkārt un galvenokārt, ir tāds
saturs, kas teksta tālummaiņas gadījumā nekādi neietekmē tīmekļvietnes saturu
un funkcionalitāti. Otrkārt, tas ir tāds saturs, kura uztveršanai teksta
tālummaiņas gadījumā nav jāizmanto palīgtehnoloģijas.
Piemēram, operētājsistēmas līmenī iebūvētais ekrāna palielinātājs (screen magnifier), kas ļauj
pietuvināt atsevišķus lapas fragmentus (piemērs, kas atspoguļo izmaiņas, kas
var vai nevar notikt tīmekļvietnes skatā pēc tālummaiņas, atspoguļots 10. un
11. attēlā).
Šādu satura
noformējumu iespējams panākt, veidojot tīmekļvietnes pēc principa “mobile first”. Tas nozīmē, ka teksta tālummaiņas gadījumā
tīmekļvietnes saskarne tiek atspoguļota mobilajā
izklājumā. Ja vien šajā izklājumā neiztrūkst atsevišķi elementi (piemēram,
iepirkumu grozs vai lietotāju autentifikācijas logs), kas var būt neapdomīgi
likvidēti, jo tā šķiet praktiskāk, estētiskāk u.tml., tīmekļvietne arī maksimālā
teksta izmēra palielinājuma režīmā turpina funkcionēt pilnvērtīgi:
Labās prakses piemērs.
Tīmekļvietne pēc tālummaiņas ir ieguvusi saglabājusi pilnu funkcionalitāti. Nav mainījies arī tās teksta elementu noformējums – tie nepārklājas un joprojām ir viegli salasāmi.
Latvijas Republikas Tiesībsarga
mājaslapa ar palielinātu tekstu.
Sliktās prakses piemērs.Pēc tālummaiņas lapai apakšpusē ir parādījusies horizontālās ritināšanas rīkjosla (scroll-bar). Tā ir viena no pirmajām pazīmēm, kas norāda uz to, ka lapas saturs ekrānā netiek atspoguļots pilnā apmērā. Tāpat daļa no lapas satura ir kļuvusi neredzama (kājenē ietvertais teksts nav salasāms) un nepieejama (piemēram, lapas augšpusē ir pazudis valodu pārslēgs).
Par to, ka
teksta un lapas tālummaiņas gadījumā tīmekļvietnes saturs joprojām ir
piekļūstams teju ikvienam lietotājam, var pārliecināties vairākos veidos.
Lai veiktu
tālummaiņas pārbaudi interneta pārlūkos Chrome un Firefox:
1.
Ierakstiet interneta
pārlūka teksta laukā tīmekļvietnes, kuru vēlaties novērtēt, adresi.
2.
Iestatiet izvēlētā
interneta pārlūka rīkjoslā teksta tālummaiņas režīmu: Skats (View) → Tālummaiņa (Zoom) → Tikai teksta tālummaiņa (Zoom
Text Only). Šo režīmu var iestatīt arī ar datora tastatūras taustiņu kombināciju Alt + V, Z, T.
3.
Palieliniet tekstu
līdz 200%:
o
Ja izmantojat
operētājsistēmu Windows vai Linux, nospiediet datora
tastatūrā taustiņu kombināciju Ctrl + [+] (turiet
nospiestu kontroles taustiņu un nospiediet četras līdz sešas reizes taustiņu
[+]). Līdzīgu rezultātu var panākt, nospiežot taustiņu Ctrl
un rullējot datorpeles rullīti uz augšu jeb prom no
sevis (rullējot rullīti uz leju jeb uz sevi, teksta izmērs samazinās).
o
Ja izmantojat
operētājsistēmu MacOS, nospiediet datora tastatūrā
taustiņu kombināciju Cmd + [+] (turiet nospiestu
komandtaustiņu un vienlaikus četras līdz sešas reizes nospiediet taustiņu +).
Līdzīgu rezultātu var panākt, nospiežot taustiņu Cmd
un rullējot datorpeles rullīti uz augšu jeb prom no
sevis (rullējot rullīti uz leju jeb uz sevi, teksta izmērs samazinās).
o
Neatkarīgi no tā, kādu
operētājsistēmu izmantojiet, teksta tālummaiņu var veikt arī interneta pārlūka
rīkjoslā. Atveriet tās izvēlni un sadaļā Tālummaiņa (Zoom)
uzklikšķiniet uz pogas “+”, lai palielinātu tekstu, bet uz pogas “-”, lai
samazinātu. Skaitlis, kas redzams starp šīm pogām, ir pašreizējās tālummaiņas
procentuālā vērtība.
4.
Pārliecinieties, ka
teksta tālummaiņa nav ietekmējusi tīmekļvietnes saturu un funkcionalitāti
atbilstoši 8.1. punktā aprakstītajiem labās prakses piemēriem.
Pārbaude
iespējama operētājsistēmā MacOS. Lai veiktu pārbaudi:
1.
Ierakstiet interneta pārlūka
teksta laukā tīmekļvietnes, kuru vēlaties novērtēt, adresi.
2.
Palieliniet tekstu
līdz 200%. To var izdarīt divējādi:
o
Atveriet interneta
pārlūka rīkjoslas izvēlni un palieliniet tekstu: Skatīt izvēlni (View Menu) → Palielināt tekstu (Make Text Bigger).
o
Nospiediet datora
tastatūrā taustiņu kombināciju Alt + Cmd + [+]
(turiet nospiestu Alt un komandtaustiņu un vienlaikus četras līdz sešas reizes
nospiediet taustiņu [+]).
3.
Pārliecinieties, ka
teksta tālummaiņa nav ietekmējusi tīmekļvietnes saturu un funkcionalitāti
atbilstoši 8.1. punktā aprakstītajiem labās prakses piemēriem.
Nosaukums
bieži vien ir pirmais, ko cilvēki redz vai dzird, atverot jaunu tīmekļvietnes
lapu vai sadaļu. Tas palīdz cilvēkiem orientēties tīmekļa vietnēs un lietotnēs.
Īpaši noderīgi tas ir lietotājiem ar redzes traucējumiem (t.sk. ar lasīšanas
vai kognitīviem traucējumiem), kuri nevar uzreiz uztvert visu lapu/ekrānu.
Tīmekļvietnes lapu nosaukumiem ir jābūt unikāliem – tie nevar atkārtoties.
Pareizi veidoti tīmekļvietņu lapu nosaukumi būtiski uzlabo organizācijas
rezultātus Google meklētājā.
www.varam.gov.lv
”, vai “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrija”, nevis katrā lapas nosaukumā citādi.eparaksts.lv
Labās prakses piemērs. Attēlā lapas nosaukums sākas ar tās virsrakstu, kuram seko organizācijas nosaukums: Nozaru politika| Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Lapas nosaukums sākas ar tās virsrakstu, pēc
tam organizācijas nosaukums
Sliktās prakses piemērs. Lapas nosaukumā ir redzama tikai informācija par pašu tīmekļvietni un tās adrese – Latvijas valsts portāls, latvija.lv. Pareizi noformēts lapas nosaukums būtu šāds: E-pakalpojumi | Latvijas valsts portāls.
Lapas nosaukums sākas ar tās virsrakstu, pēc
tam organizācijas nosaukums
Tīmekļvietņu
lapu nosaukumu atbilstība piekļūstamības principiem tiek pārbaudīta vizuāli:
1. Atveriet tīmekļvietni vai tās sadaļu, ko
vēlaties pārbaudīt;
2. Pārliecinieties, ka lapas nosaukums, kas pēc noklusējuma
parādīsies jūsu izvēlētā interneta pārlūka loga virsrakstjoslā vai cilnē,
atbilst 9.1. punktā aprakstītajiem labās prakses piemēriem.
Piemērs.
Tīmekļvietnes lapas nosaukums: Par mums – Tiesībsargs
Tiesību joma – Tiesībsargs
Lapas nosaukums sākas ar tās virsrakstu, pēc
tam organizācijas nosaukums
Dažādi
kustīgi elementi (attēli un teksti, kas mirgo, zibsnī u.tml.) digitālajā vidē
parasti tiek izmantoti, lai pievērstu lietotāju uzmanību un veicinātu viņu
mijiedarbību ar digitālo saturu. Salīdzinoši visbiežāk animēti tiek tādi
digitālā satura elementi kā:
Labās prakses piemērs. Lapā ievietotie slaideri paredz manuālu pāršķiršanu un apstādināšanu.
Kustīga attēla ekrānšāviņš
no Latvijas tīmekļvietnes ar uzrakstu - Izstāde otrajā stāvā un koka sienas
pulksteni fonā
Sliktās prakses piemērs. Lapā ievietoto reklāmas banneri nav iespējams apstādināt un tas automātiski spēlē bez apstājas.
Kustīga reklāmas banera
ekrānšāviņš no Latvijas tīmekļvietnes
1.
Atveriet tīmekļvietni vai
tās sadaļu, kurā ir publicēts animēts saturs;
2.
Pārliecinieties, ka
animētā satura elementi ir veidoti, ievērojot 10.1. punktā aprakstītos labās
prakses piemērus.
3.
Pārbaudiet trīs
lietas:
o
vai šis saturs
apstājas pats un viena tā cikla garums nepārsniedz piecas sekundes;
o
vai šo saturu var
apturēt, ja tas aktivizējas automātiski – atverot konkrēto tīmekļvietnes
sadaļu;
o
vai šis saturs nemirgo
vai nezibsnī biežāk kā trīs reizes sekundē.
Multimediju
saturam ir jābūt piekļūstamam dažādām lietotāju grupām. Piemēram, nedzirdīgiem
un vājdzirdīgiem cilvēkiem ir svarīgi, ja audio vai video saturam tiek
nodrošināti subtitri, teksta noraksts un/vai vispārīgs apraksts teksta formātā.
Arī cilvēki ar redzes traucējumiem var saskarties ar ierobežojumiem. Pirmkārt,
nereti video materiāli tiek veidoti bez balss ieraksta, lai gan tajos var tikt
atspoguļota būtiska informācija. Otrkārt, ja video materiālam ir skaņa, ierunātu
tekstu (piemēram, dialogus) cilvēki ar redzes traucējumiem var uztvert ļoti
labi, bet video noskaņu – tikai daļēji. Taču tādam video saturam kā filmas un
TV raidījumi noskaņai ir ļoti nozīmīga loma. Un to neredzīgiem un vājredzīgiem
cilvēkiem var nodot, izmantojot teksta norakstu (jo to var izlasīt ekrāna
lasīšanas ierīces) vai ar audio aprakstu (jo to var noklausīties).
Kopumā
izšķir trīs veidu multimediju satura alternatīvas: subtitri, teksta noraksts
un audio apraksts.
Lai gan visiem alternatīvajiem audio un video satura atspoguļojuma veidiem ir
vienots mērķis – padarīt multimediju saturu piekļūstamu (saprotamu un viegli
uztveramu) ikvienam lietotājam, to noformējumā ir jāņem vērā zināmas nianses.
Subtitri ir
detalizēts video (konferenču, videoklipu, filmu, TV raidījumu, videospēļu
u.tml.) satura atšifrējums oriģinālvalodā un/vai kādā no svešvalodām.
Subtitru
veidi:
Lai arī
atvērtie subtitri var būt vizuāli pievilcīgāki par slēgtajiem (jo tiem var
veidot dažādus dizainus), tie arī nav praktiski un finansiāli izdevīgi.
Pirmkārt, šādu subtitru izveide maksā dārgāk. Otrkārt, ja tajos tiek
konstatētas kļūdas, labojumi ir jāveic visā video failā. Piemēram, ja kļūdas
tiek konstatētas publiskotam video, kam jau ir noteikts skatījumu skaits, video
ir jādzēš, jāizlabo un jāpublicē no jauna (uzskatāms atvērto subtitru piemērs
atspoguļots 15. attēlā).
·
Slēgtie subtitri (closed captions)
tiek veidoti kā atsevišķs fails, izmantojot šim nolūkam īpašus rīkus, ko
piedāvā tādas platformas kā Facebook, YouTube, Vimeo u.c. (uzskatāms
šādu subtitru piemērs atspoguļots 14. attēlā). Šādu subtitru galvenās
priekšrocības:
·
Automātiskie subtitri (automatic subtitles)
tiek veidoti ar mašīnlasīšanas un balss atpazīšanas
tehnoloģijām. Tie ir sastopami vairākās digitālajās platformās, piemēram, YouTube (pieejami tikai video saturam, kas ir angļu valodā)
un Google Meet. Šie subtitri nav piemēroti video
satura piekļūstamības nodrošināšanai, jo nav precīzi. Taču tos var efektīvi
izmantot kā pamatu atvērto un slēgto subtitru izveidei.
Tas ir
multimediju satura attēlojums teksta formātā, kas tiek publicēts uzreiz zem
konkrētā ieraksta. Lai gan audio un video materiālu teksta norakstiem ir
vienots mērķis – palīdzēt lietotājiem labāk tajos labāk orientēties, uztvert to
saturu, šo materiālu teksta noraksta izveides principi nedaudz atšķiras.
Video faila
teksta noraksts ir detalizēts tā satura atšifrējums. Parasti tajā tiek dublēts
viss subtitru saturs, izņemot laika kodus, kas lietotājiem ļauj gūt visai
konkrētu priekšstatu par video faila saturu, to neskatoties. Lai arī šī video
satura alternatīva primāri ir paredzēta cilvēkiem ar redzes traucējumiem, to
novērtē arī citi lietotāji. Piemēram, cilvēki, kuriem ir jāapstrādā liels
informācijas apjoms, meklējot tīmeklī materiālus par viņiem saistošām tēmām. Ja
viņiem aktuālie atslēgvārdi būs iekļauti jūsu video teksta norakstā, ir ļoti
liela iespēja, ka meklēšanas platforma (piemēram, Google vai Yandex) piedāvās šo video kā vienu no atlasītājiem
resursiem.
Savukārt
audio faila teksta noraksts ir jēgpilns tā satura apraksts jeb atstāstījums
teksta formātā, kas parasti tiek izmantots radio raidījumu un podkāstu piekļūstamības nodrošināšanai. Audio failiem, kas
laika ziņā pārsniedz 10 līdz 15 minūtes, parasti tiek veidoti vispārīgi
apraksti, iekļaujot vien būtiskāko informāciju, runaspersonu
citātus. Bet īsākiem audio failiem tie var būt arī ļoti detalizēti – teju kā
video failu teksta noraksti.